Rīga Anglijā - latviešu veikals Mančestrā

Uz Angliju ir pārcēlušies simtiem tūkstošu Latvijas valsts piederīgo un tikai 70 000 (pēc Census 2011 datiem) ir ekonomiski aktīvi. Mēs esam uzsākuši un turpināsim stāstīt par latviešu uzņēmumiem Anglijā, par uzņēmējdarbības vidi un cilvēkiem, kuri iet pretī nezināmajam, bet bezbailīgi kļūst par piemēru tam, ka katrs ir spējīgs uz kaut ko vairāk. Pārcelties uz citu valsti nav nebūt tas patīkamākais solis par, kuru esam izšķīrušies. Daudzi ir pametuši mājas un ģimenes, citi ir pārdevuši visus savus īpašumus un slēguši uzņēmumus Latvijā. Daļa no šiem cilvēkiem jau ir pieauguši un viņiem nebūtu jāmācās no jauna, kā sadzīvot ar esošo vidi un meklēt iespējas citur. Tomēr ekonomiskā situācija daudzus, kuriem vairs nav 18, ir piespiedusi meklēt iespējas ārpus Latvijas robežām. Arī šodien intervējam kādu no uzņēmējiem, kurš savu ekonomisko darbību uzsāk atkārtoti, nu jau Anglijā. Ir pagājušas tieši divas nedēļas pēc mūsu pirmās intervijas ar Ivo, šoreiz intervija ar latviešu pārtikas veikalu ”Rīga”, kurš atrodas Mančestrā, tā īpašnieku Viktors Demidko.

Sveicināts, Viktor! Kas Tevi atveda uz Angliju un cik ilgi jau šeit atrodies? Vairākus gadus meklēju kā pielietot savas zināšanas un pieredzi Latvijā, daudz ko mēģināju, strādāju vairākas nozarēs, bet nekāda atbalsta no valsts nejutu. Pat tad, kad vairāki radinieki un draugi jau aizlaidās uz Angliju, es joprojām cerēju, ka Latvijā kaut kas mainīsies. Tomēr, kā var redzēt, nekādas pozitīvas izmaiņas tā arī nenotika un vienā brīdī es sapratu, kā tomēr būs jāmeklē sev vietu ārzemēs. Kāpēc tieši Anglijā? Kā jau teicu, Anglijā man dzīvo daudz radinieku un draugu, kuri varētu man palīdzēt spert pirmos soļus svešā zemē, tādēļ izvēle bija acīmredzama. Nosvinot Jauno 2013. gadu Latvijā, sametu somas mašīnā un devos ceļā. Kā radās doma par pārtikas veikalu, vai ir iepriekšēja pieredze uzņēmējdarbībā? Uz Angliju atbraucu ar domu atvērt savu uzņēmumu. Vajadzēja tikai izdomāt – kas tas būs? Pirmā ideja bija atvērt kafejnīcu ar latviešu ēdieniem, mūziku un atmosfēru, kur mūsu tautieši varētu nākt, patīkami pavadīt laiku un justies kā Dzimtenē. Sāku aptaujāt cilvēkus, cik bieži tie varētu tādu vietu apmeklēt un cik ir gatavi tur tērēt. Rezultāti neizrādījās diez ko apmierinoši. Cilvēki nebija gatavi atbalstīt šo ideju tajā mēra, kurā bija nepieciešams, lai kafejnīca izdzīvotu. Sāku analizēt citā virzienā, kad pēkšņi sapratu, ka Mančestrā īsti nav neviena latviešu veikala. Ir poļu, lietuviešu, ukraiņu veikali, bet veikals, kura darbības pamats, būtu apgādāt tirgu ar latviešu precēm, vēl līdz šim nebija atvērts. Kaut tirdzniecībā pieredze man ir liela, ar pārtiku vēl nebiju strādājis, bet par šķērsli tas nekļuva. Es jau biju iedvesmots ar šo ideju un ar svaigiem spēkiem metos to realizēt. Cik mums ir zināms pats neesi labs angļu valodas pratējs, kā Tev izdevās nokārtot uzņēmuma formālo pusi? Tas ir tiesa, angļu valodu es labi neprotu, bet šeit iepazinos ar labiem cilvēkiem, kuri bija gatavi uzņemties visu, kas prasīja valodas zināšanas. Radinieki ieteica Annu Krūmiņu kā labu speciālisti. Pateicoties viņai formālā puse bija nokārtota bez problēmām un arī tagad jebkādu juridisko jautājumu gadījumā es uzreiz vēršos pie Annas, lieliski zinot, ka viņa vienmēr palīdzēs, atbalstīs un dos vērtīgu padomu. Tehniskiem jautājumiem vienmēr blakus ir Ēriks Auziņš, cilvēks, uz kuru es varu pilnīgi paļauties. Ja kaut kas notiks – esmu pārliecināts, ka Ēriks nāks un darīs visu, kas ir viņa spēkos. Bez Ērika viss būtu daudz grūtāk un sarežģītāk. Esmu ļoti pateicīgs šiem cilvēkiem. Kāds bija sākums, vai atvērt pārtikas veikalu Anglijā ir sarežģīts process? Nokārtot formalitātes bija viegli. Problēmas sākās ar tehniskiem jautājumiem – atrast piemērotu telpu, izremontēt, aprīkot. Tādā ziņā Latvija ir daudz patīkamāka, jo uzņēmumi vairāk rūpējās par to, lai klients paliktu apmierināts, ko apsola – to arī dara, kvalitatīvi un termiņā. Bet angļi īpaši nekur nesteidzās, atbildību uzņemties negrib, rezultāts bieži vien ir pavisam neapmierinošs un tas prasa daudz laika un nervu, lai galu galā viss būtu tā kā tu gribi redzēt. Ir dzirdēts, ka Tavā veikalā ir vislētākais Latvijas preču klāsts, kā Tu to panāci un vai taisies turēt šo cenu līmeni arī turpmāk? 70% preču veikalā ir ražoti Latvijā. Mēs cenšamies saīsināt starpnieku skaitu no ražotāja līdz pircējam un piegādāt preces pa tiešo no Latvijas. Tādejādi pārdošanas cena iznāk krietni mazāka. Pie tam, mēs negaidām momentānus rezultātus, esam vērsti uz ilgu darbošanos un ceram gūt peļņu paaugstinot pircēju skaitu, nevis cenas. Vai izdosies turēt šādu cenu līmeni – atkarīgs no ražotājiem. Kā mēs zinām, ekonomiskā situācija Latvijā tagad mainās, mūs gaida pāriešana uz eiro un sekojoši cenu pacelšanās. Protams, mēs darīsim visu iespējamo, lai cenas paliktu tādas pašas, bet apsolīt neko nevaram. Kā Tu vērtē Anglijas uzņēmējdarbības vidi? Kādi ir plusi un kādi mīnusi salīdzinot ar Latviju? Grūti spriest par uzņēmējdarbības vidi, jo mēs tajā pastāvam tikai trīs mēnešus, vajag vismaz gadu, lai izdarītu kaut kādus konkrētus secinājumus. Vienīgi, ko varu pateikt – Anglijā ir ievērojami mazāk prasību, nekā Latvijā, nav tādas kontroles un daudzos jautājumos tev uzticas uz goda vārda. Kādu padomu Tu dotu jaunajiem uzņēmējiem - no kā uzmanīties, ko ņemt vērā? Pirms uzsākt darbību, ir rūpīgi jāizanalizē nozari un vidi, kurā grasies strādāt. Pie tām, jātic tikai kompetentiem avotiem un vienmēr jāpārbauda informācija, jo starp mūsu tautiešiem klīst pārāk daudz baumas un nepatiesas informācijas, par daudziem svarīgiem aspektiem vispār noklusē. Es ieteiktu arī objektīvi izvērtēt savus spēkus un nepaļauties uz tīru veiksmi. Kādi ir Tavi turpmākie plāni? Tā kā strādājam nesen, nekādu ambiciozu plānu nav. Paplašināt sortimentu, attiecīgi palielināt tirdzniecības zāli, piesaistīt vairāk pircēju un veiksmīgi sagaidīt Jauno gadu. Paldies, Viktor, ka padalījies ar savu pieredzi! Mēs savukārt aicinām baudīt zemas cenas, iepērkoties:

VEIKLS RĪGA 615-617 Stretford rd, Stretford, Manchester, M16 0QA Kā arī vēlos aicināt ieteikt mums latviešu uzņēmumus, par kuriem mēs varētu pastāstīt nākamajās intervijās.

#Uzņēmēji